Dvina
"Dvina" ir ģeogrāfiskais nosaukums, kas visbiežāk attiecas uz divām lielām upēm Krievijā un Baltkrievijā:
1. Ziemeļu Dvina — tek caur Krievijas ziemeļiem (Vologdas un Arhangeļskas apgabali) un ietek Baltajā jūrā.
2. Rietumu Dvina — tek caur Krieviju, Baltkrieviju un Latviju (kur tā saucas Daugava), ietek Baltijas jūrā.
Īss nozīmju pārskats:
- Ģeogrāfija: Lielas upes Ziemeļeiropā.
- Etimoloģija: Vārds cēlies no senā baltu vai somugru valodu saknes, kas saistīta ar "plūšanu" vai "gāšanos".
- Vēsture: Upes ilgu laiku kalpojušas kā svarīgi tirdzniecības un komunikāciju ceļi.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"Viduslaikos Ziemeļu Dvina bija svarīga ceļš uz Ziemeļu jūru tirdzniecībai ar Eiropas ziemeļiem."
2. Mūsdienu ģeogrāfija:
"Rietumu Dvina (Daugava) ir Latvijas garākā upe, kas tek caur Rīgu un ietek Baltijas jūrā."
3. Kultūras atsauce:
"Krievu folklorā par Dvinu bieži stāstīja kā par 'zilo ceļu', kas savieno dienvidus ar ziemeļiem."
Interesants fakts:
Abas Dvinas ir starp lielākajām upēm Eiropas ziemeļos, un to nosaukumi senos avotos parādās jau no 12. gadsimta (piemēram, kā "Dūna" Rietumu Dvinas latīniskais variants).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.