"Dievenišķes" ir lietvārds, kas latviešu valodā apzīm dievišķu būtni, dievieti vai mazāku dievību, bieži vien ar nokrāsu par kādu mitoloģisku, garišķu vai pārdabisku sieviešu būtni.
Vārds cēlies no saknes "dievs", ar piedēkli "-enišķes", kas norāda uz piederību dievu pasaulei, bet ne vienmēr galvenajiem dieviem — var būt mazāka dievība, feja, nimfa vai līdzīga būtne.
Piemēri lietojumā:
1. Mītoloģijā:
"Senajās latviešu teikās parādās dažādas dievenišķes — meža vai ūdens garones, kas cilvēkiem var palīdzēt vai kaitēt."
2. Dzejā/mākslā (alegoriski):
"Māksliniece gleznā attēloja gaismas dievenišķi, kas nāk no rīta miglas."
3. Mūsdienu lietojumā (pārnestā nozīmē):
"Viņa kustībās bija kā dievenišķe — viegla un grāciozā, it kā nenogurstama."
Sinonīmi (atkarībā no konteksta): dieviete, dievišķa būtne, feja, nimfa, gariene, garone.
Piezīme: Vārds "dievenišķes" literārajos tekstos sastopams retāk nekā "dieviete", un tam biežāk ir folkloristisks vai daiļradišķs nokrāsa.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.