centaurs
"Centaurs" nozīme:
Centaurs (latviski kentaurs) ir būtnes no sengrieķu mitoloģijas, kas attēlotas kā puscilvēki-puszirgi: to augšķermenis (krūtis, rokas, galva) ir cilvēka, bet apakšējā daļa — zirga ķermenis ar četrām kājām.
Galvenās iezīmes:
- Bieži simbolizēja savvaļas dabu, kaislību un nevaldāmību.
- Izņēmums bija gudrais un mierīgais Hirons, kurš bija daudzu varoņu (piem., Ahlila) skolotājs.
Piemēri:
1. Mītos:
- Kentauromahija — kentauru kauja ar lapītiem (lapitiem) sengrieķu mītā par Lapitu karaļa meitas kāzām.
- Hirons — slavenākais kentaurs, kurš mācīja varoņus medicīnu, medības un mūziku.
2. Mūsdienu kultūrā:
- Fantāzijas literatūrā/filmās — piemēram, Hagrīds pasaulē "Harijs Poters" tur kentauru baru Mežā aiz Nārdiem.
- Astronomijā — centauri ir mazi Saules sistēmas ķermeņi, kuriem ir gan asteroīdu, gan komētu īpašības (nosaukti pēc mitoloģiskajiem kentauriem).
3. Allegorijā:
- Lieto, lai apzīmētu iekšējo konfliktu starp cilvēcisko (racionālo) un dzīvniecisko (instinktīvo) dabu.
Īsumā: Kentauri ir sena mitoloģiska būtņu tēla, kas simbolizē divējādu dabu, un to vārds mūsdienās lietots arī citās jomās (zinātnē, mākslā).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.