cēlapmetums
"Cēlapmetums" ir reti lietots latviešu valodas vārds, kas apzīmē kāda priekšmeta vai parādības sākumu, pamatu, izcelsmi vai rašanās vietu.
Burtiski tas nozīmē "vietu, kur kaut kas cēlies" (no "cēlais" — kas radies, un "apmetums" — vieta).
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"Arheologi atklāja seno pilskalnu, kas, iespējams, ir pilsētas cēlapmetums."
(Šeit tas norāda uz pirmo apdzīvoto vietu, no kuras attīstījusies pilsēta.)
2. Dabas parādības:
"Upes cēlapmetums atrodas kalnu ielejā, kur sākas tās straume."
(Tiek apzīmēta upes izteka — vieta, kur tā sākas.)
3. Abstraktā nozīmē (pārnestā nozīmē):
"Šī ideja ir mākslinieka radošuma cēlapmetums."
(Norāda uz ideju kā pamatu vai iedvesmas avotu.)
Piezīme:
Vārds "cēlapmetums" literārajā valodā var tikt lietots kā sinonims vārdiem "pirmsākums", "izcelsme", "pamatne" vai "avots", taču mūsdienu sarunvalodā tas ir ļoti reti sastopams. Biežāk lietojami līdzīgas nozīmes vārdi, piemēram, "izcelsme", "pirmsākums" vai "avots".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.