"Caurgājība" ir latviešu valodas lietvārds, kas apzīmē zagšanu, zādzību, noziedzīgu mantas atņemšanu (īpaši slepus vai ar viltu). Tas ir vecāks, retāk lietojams vārds, kas mūsdienās biežāk sastopams literatūrā vai folklora.
Īsā nozīme: zagšana, zādzība.
Piemēri:
1. Tēvs bērniem stāstīja par caurgājības briesmām, brīdinot, ka no svešiem vajadzēs turēties pa gabalu.
(Nozīme: zagšana, zādzība)
2. Vecajos laikos caurgājība mežos bieži bija izplatīta, un ceļotāji bija piesardzīgi.
(Nozīme: laupīšana, noziegumi)
3. Tāds rīcība ir tīra caurgājība!
(Nozīme: zādzība, negodīga mantas atņemšana)
Sinonīmi: zagšana, zādzība, laupīšana, noziedzība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.