burkšķēt
burkšķēt burkšķu, burkšķi, burkšķ, pag. burkšķēja.- Radīt dažāda augstuma un stipruma neskaidras, ilgstošas skaņas; atskanēt šādām skaņām.
3. pers. nepārej. Aparāts burkšķ. Vēders sāk b. sar. -- sāk gribēties ēst. Radiouztvērējs burkšķ vien. - Neskaidri runāt, murmināt, parasti izsakot neapmierinātību. nepārej. un pārej.; sar. Visu dienu viņš burkšķ un burkšķ. Ko tu tur burkšķi.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'burksket' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.