"Bungas" latviešu valodā ir daudzskaitļa forma no vārda "bunga", kas nozīmē:
1. Lielas, cilindriskas sitamie instrumenti (parasti no koka, pārklātas ar ādu), ko izmanto ritmiskiem sitieniem, bieži kājām.
2. Lielas mucas (arhaisks lietojums).
Piemēri:
1. Kā muzikāls instruments:
- "Orķestrī skanēja bungu rībošana."
- "Rīt festivālā spēlēs pasaules slavenākie bungu meistari."
2. Kā konteiners (muca):
- "Pagrabā stāvēja vēl dažas vīna bungas." (arhaisks/vēsturisks konteksts)
Piezīme: Mūsdienās biežāk lieto "bungas" kā muzikālo instrumentu, bet "muca" parasti tiek saukta tieši tā, nevis "bunga".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.