bruņniecisks

"Bruņniecisks" nozīmē bruņiniekam raksturīgs, godīgs, dāsns, augstprātīgs, varonīgs (vēsturiski saistīts ar bruņinieku ideāliem).

Piemēri:
1. Viņš uzvedās bruņnieciski – atteicās no negodīgas priekšrocības sacensībās.
2. Tā bija bruņnieciska darbība – aizstāvēja vājāko, neraugoties uz risku.
3. Viņa bruņnieciskā lepnuma pieskaņa runā lika justies cienījamam.

Vēsturiski: vārds cēlies no viduslaiku bruņinieku etikas (godīgums, uzticība, drosme). Mūsdienās lieto, lai apzīmētu augstmorālu, pašaizliedzīgu vai ceremoniālu uzvedību.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'brunniecisks' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Bruņniecisks" nozīmē bruņiniekam raksturīgs, godīgs, dāsns, augstprātīgs, varonīgs (vēsturiski saistīts ar bruņinieku ideāliem). Piemēri: 1. Viņš uzvedās bruņnieciski – atteicās no negodīgas priekšrocības sacensībās. 2. Tā bija bruņnieciska darbība – aizstāvēja vājāko, neraugoties uz risku. 3. Viņa bruņnieciskā lepnuma pieskaņa runā lika justies cienījamam. Vēsturiski: vārds cēlies no viduslaiku bruņinieku etikas (godīgums, uzticība, drosme). Mūsdienās lieto, lai apzīmētu augstmorālu, pašaizliedzīgu vai ceremoniālu uzvedību.