"Brāķētājs" (arī "brāķētāja" sieviešu dzimtē) ir cilvēks, kurš pārkāpj noteikumus, tradīcijas vai sabiedrībā pieņemtas normas, bieži vien ar nolūku izraisīt pārmaiņas vai izteikt protestu.
Īsa nozīme:
Tas ir dumpinieks, nemiernieks, likumpārkāpējs vai nemainītājs, kas apzināti pretojas pastāvošajai kārtībai.
Piemēri:
1. Vēsturisks:
Līderis bija brāķētājs, kas sacēla dumpi pret monarhijas varu.
(Cilvēks, kurš organizēja pretošanos pastāvošajai varai.)
2. Sociāls/mākslas konteksts:
Māksliniece tiek uzskatīta par brāķētāju, jo savos darbos izjūk tabu tēmas.
(Persona, kas izaicina sabiedrības normas vai tabu.)
3. Ikdienas lietojums:
Jaunais darbinieks ir brāķētājs – viņš atsakās ievērot vecos biroja protokolus.
(Cilvēks, kas neievēro pastāvošās darba normas.)
Sinonīmi: dumpinieks, nemiernieks, nemainītājs, revolucionārs, nemieru sēdētājs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.