"Blūkšķēt" nozīmē klabēt, rībēt, trokšņot — parasti apraksta skaņu, kas rodas, kaut ko lielu, smagu un neveiklu kustinot, velkot vai metot (piemēram, koka baļķus, mēbeles, akmeņus).
Piemēri:
1. Mežā dzirdējās, kā blūkšķ koki.
(Mežā dzirdējās, kā klabē/ribē koki.)
2. Viņš blūkšķēja mājā ar savām lielajām kurpēm.
(Viņš rībēja/klīstinājās mājā ar savām lielajām kurpēm.)
3. Bērni blūkšķēja pa kāpnēm, velkot rotaļlietas.
(Bērni klabēja pa kāpnēm, velkot rotaļlietas.)
Vārds bieži lietots, lai raksturotu neveiklu, smagu kustību ar troksni.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.