bļauris

"Bļauris" ir lietvārds, kas latviešu valodā apzīmē neveiklu, neapķērīgu cilvēku, kas bieži dara kļūdas, apjūk vai rīkojas neprātīgi. Tas var būt arī neveikls dzīvnieks (piemēram, lēns un neveikls lops). Vārds nereti nes negatīvu nokrāsu, norādot uz neizveicību vai muļķību.

Piemēri:
1. Cilvēks:
"Viņš ir īsts bļauris — vienmēr kaut ko noauj vai apgāž."
"Neesi tāds bļauris! Paskaties, kur liec instrumentus."

2. Dzīvnieks:
"Tas aitu bļauris vienmēr atpaliek no ganāmpulka."
"Lācis izskatījās kā liels bļauris, kamēr mēģināja ķert zivi."

Sinonīmi: neveklis, neveikulis, muļķis, neapķērīgais.
Antonīmi: veiklība, atjautība, apdāvinātība.

Įrašas
Paaiškinimas	"Bļauris" ir lietvārds, kas latviešu valodā apzīmē neveiklu, neapķērīgu cilvēku, kas bieži dara kļūdas, apjūk vai rīkojas neprātīgi. Tas var būt arī neveikls dzīvnieks (piemēram, lēns un neveikls lops). Vārds nereti nes negatīvu nokrāsu, norādot uz neizveicību vai muļķību. Piemēri: 1. Cilvēks: "Viņš ir īsts bļauris — vienmēr kaut ko noauj vai apgāž." "Neesi tāds bļauris! Paskaties, kur liec instrumentus." 2. Dzīvnieks: "Tas aitu bļauris vienmēr atpaliek no ganāmpulka." "Lācis izskatījās kā liels bļauris, kamēr mēģināja ķert zivi." Sinonīmi: neveklis, neveikulis, muļķis, neapķērīgais. Antonīmi: veiklība, atjautība, apdāvinātība.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.