"Blaukšķināties" ir latviešu valodas darbības vārds, kas nozīmē sākt blaukt (kliedēt, gaudot) vai raustīties, satrūkties — parasti attiecināms uz dzīvniekiem (piemēram, aitu, kaza), bet var tikt lietots arī par cilvēku, lai izteiktu pēkšņu, neapdomīgu kliedzienu, vaidēšanu vai dusmu izpausmi.
Īsi: tas apzīmē pēkšņu, skaļu vaidu vai protesta kliedzienu.
Piemēri:
1. Par dzīvnieku:
Aita blaukšķējās, kad gans to pieķēra aiz kājas.
2. Par cilvēku (metaforiski):
Bērns blaukšķējās veikalā, kad māte atteica pirkt saldumus.
3. Dzejas/izteicienu kontekstā:
"Vējš blaukšķējas mežā kā apmaldījusies avs."
Sinonīmi: vaidēt, kliegt, gaudot, rūkt (atkarībā no konteksta).
Piezīme: Vārds reti lietots ikdienas sarunvalodā, biežāk literatūrā vai dialektos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.