"Blaukšķināt" ir darbības vārds, kas latviešu valodā nozīmē vieglu, nepārtrauktu smieklu vai smiešanos, bieži vien ar noslēpumainības vai savdabīgas prieka nokrāsu. Tas izsaka ne skaļus, bet klusus, iespiežamus smiekliņus, kas var rasties no jautrības, ironijas vai iekšēja prieķa.
Piemēri:
1. Sarunā:
"Viņš tikai blaukšķināja, klausoties vecos jokos, it kā atcerējies kaut ko aizsmietu."
"Meitenes blaukšķināja savā starpā, apspriežot notikusī."
2. Rakstītā tekstā (literatūrā):
"Mēness gaismā viņa acis mirdzēja, un viņa klusi blaukšķināja, domājot par rītdienas pārsteigumu."
"Vecais tēvs blaukšķināja, stāstot bērniem pasakas par gudrajiem pūķiem."
Sinonīmi: klusi smieties, šņukstēt, čikstēt, sminēt.
Atšķirība no "smieties": "Blaukšķināt" ir maigāks, mierīgāks un bieži vien ar noslēptāku raksturu nekā skaļa vai atklāta smiešanās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.