bizantieši
"Bizantieši" nozīme:
Tas ir vēsturisks termins, kas apzīmē Austrumromas (Bizantijas) impērijas iedzīvotājus (4.–15. gadsimts). Impērijas centrs bija Konstantinopole (tagadējā Stambula), un tās iedzīvotāji runāja grieķu valodā, bet uzskatīja sevi par romiešu mantiniekiem.
Īsumā:
Bizantieši ir Austrumromas impērijas grieķu runājošie iedzīvotāji, kas saglabāja romiešu valsts tradīcijas, bet arī grieķu kultūru un kristietību.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"Bizantieši gadsimtu gaitā izveidoja sarežģītu birokrātiju un spožu kultūru, kas ietekmēja gan Austrumu, gan Rietumu pasauli."
2. Kultūras mantojums:
"Bizantieši cēla brīnišķīgas baznīcas ar mozaīkām, piemēram, Svētās Sofijas katedrāli Konstantinopolē."
3. Militārā jomā:
"Bizantieši izmantoja 'grieķu uguni' – aizsargātu ķīmisko ieroci, kas palīdzēja aizstāvēt Konstantinopoli."
Papildus piezīme:
Dažreiz vārds "bizantiešu" lietots arī pārnestā nozīmē, lai apzīmētu pārmērīgi sarežģītu vai formālu sistēmu (piemēram, "bizantiešu birokrātija"), atsaucoties uz impērijas detalizēto pārvaldi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.