biedēklis
Biedēklis (no darbības vārda "biedēt") nozīmē:
- Kāds vai kaut kas, kas rada bailes, draudus vai nemieru;
- Objekts, rīks vai parādība, ko izmanto, lai iebiedētu;
- sarunvalodā var nozīmēt arī briesmonis, šausmu tēls (īpaši bērnu valodā).
Piemēri:
1. Burtiskā nozīmē:
Vecās mājas pagrabā atrada dīvainus biedēkļus – sapņus traucējošas lelles.
Lauku sargi izmantoja putnu biedēkļus, lai attālinātu zosu barus.
2. Pārnestā nozīmē (drauds, nedrošība):
Ekonomiskā nestabilitāte kļuva par īstu biedēkli daudzām ģimenēm.
Klimata pārmaiņas ir vislielākais biedēklis mūsdienu sabiedrībai.
3. Bērnu valodā / sarunvalodā:
Bērns domāja, ka skapī dzīvo biedēklis.
Filma par zombijiem ir pilna ar biedēkļiem.
Sinonīmi: šausmu tēls, briesmonis, drauds, postītājs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.