bezzemnieks
"Bezzemnieks" latviešu valodā nozīmē personu, kurai nav savas zemes vai īpašuma, vēsturiski bieži attiecināts uz laukstrādnieku, kas strādāja citiem zemes īpašniekiem par algotu darbu vai nomāja nelielu zemes gabalu.
Īss skaidrojums:
Tas apzīmē cilvēku bez zemes īpašuma, kas ekonomiski un sociāli bija atkarīgs no zemes īpašniekiem.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
19. gadsimta Latvijā bezzemnieki bieži strādāja muižās kā kalpi vai īrēja mazus zemes gabalus.
2. Mūsdienu lietojums (pārnestā nozīmē):
Pēc bankrota viņš juta kā bezzemnieks — bez mājām un uzkrājumiem.
3. Literatūrā:
Rūdolfa Blaumaņa lugā "Ugunī" tēls Indriķis ir tipisks bezzemnieks, kas meklē iztiku citu pakalpojumos.
Sinonīmi:
- bezsaimnieks (retāk)
- proletārietis (plašākā sociālā nozīmē)
- zemnieks bez zemes (konkrētāk)
Piezīme:
Šis termins Latvijā ir cieši saistīts ar agrāro vēsturi un sociālajām attiecībām pirms zemes reformām. Mūsdienās lieto retāk, galvenokārt vēsturiskā diskursā vai metaforiski.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.