proletārietis
Proletārietis (no latīņu proletarius) ir cilvēks, kas nepieder pie buržuāzijas un savus līdzekļus dzīvošanai gūst, pārdodot savu darbaspēku par algu, neraksturojoties ar ražošanas līdzekļu (piemēram, rūpnīcu, zemes, iekārtu) īpašumtiesībām.
Termins īpaši izmantots marksismā, kur proletārietis ir strādnieku šķira, kas ekspluatēta kapitālisma sistēmā.
Piemēri:
1. Rūpnīcas strādnieks – strādā ražošanas uzņēmumā par fiksētu algu, bet nepieder ne rūpnīcai, ne tās produktiem.
2. Būvstrādnieks – pārdod savu fizisko darbaspēku, lai nopelnītu, bet nav īpašnieks būvfirmai vai būvmateriāliem.
3. Zemākās vai vidējās algas darbinieks pakalpojumu jomā (piemēram, frizieris, kurjers, veikala pārdevējs) – viņu ienākumi ir atkarīgi no darba devēja, un viņi nerada ilgtermiņa kapitālu.
Vēsturiski šis termins attiecās uz industriālās revolūcijas laika strādniekiem, bet mūsdienās var attiekties uz lielāko daļu algotu darbinieku bez ievērojama kapitāla īpašuma.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.