"Bezprāts" nozīme:
Tas ir lietvārds, kas apzīmē prāta trūkumu, neprātu, ārprātu, nesaprātu — tas ir, cilvēka spējas normāli domāt, spriest vai izvērtēt situāciju ir ievērojami samazinātas vai nepastāv.
Var attiekties uz īslaicīgu apjukumu, emocionālu pārņemtību vai pat psihisku slimību.
Piemēri lietojumā:
1. Emocionālā pārņemtība:
"Pēc zaudējuma viņš krīt bezprātā un sāk mest lietas pa istabu."
(Domā: zaudējuma emocionālā šoks noveda pie neprātīgas uzvedības.)
2. Nesaprātīga rīcība:
"Izdzert un pēc tam braukt ar automašīnu — tas ir tīrs bezprāts!"
(Domā: darbība, kas ir bīstama un liecina par spriedzes trūkumu.)
3. Psihiska stāvokļa apzīmējums (retāk):
"Vecā grāmatā rakstīts, ka viņu pārņēma bezprāts un viņš vairs nepazina ģimeni."
(Domā: smags psihisks traucējums, kurā zaudēta sakarīga domāšana.)
Sinonīmi: neprāts, ārprāts, nesaprāts, ārprāta stāvoklis.
Antonīmi: saprāts, skaidrprātība, veselais prāts.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.