bezprāte

"Bezprāte" nozīme:
Tas ir lietvārds, kas apzīmē prāta trūkumu, neprātu, muļķību, pārdrošu vai nepārdomātu rīcību. Var attiekties gan uz stāvokli (piem., apmātību, apjukumu), gan uz cilvēka raksturu (muļķīgumu, neapdomību).

Piemēri lietojumā:

1. Kā stāvoklis (emocionāls apjucums):
Pēc negadījuma viņš bija pilnīgā bezprātē un nevarēja izteikt nevienu vārdu.
(Pēc negadījuma viņš bija pilnīgā apjukumā un nevarēja izteikt nevienu vārdu.)

2. Kā nepārdomāta rīcība:
Tā bija tīra bezprāte – viņš aizlēca ledū, neiedomājoties par bīstamību.
(Tā bija tīra neapdomība – viņš aizlēca ledū, neiedomājoties par bīstamību.)

3. Kā muļķīgums (rakstura īpašība):
Viņa pastāvīgā bezprāte noveda pie nepatikšanām darbā.
(Viņa pastāvīgā muļķība noveda pie nepatikšanām darbā.)

Sinonīmi: muļķība, neprāts, neapdomība, pārdrošība, apmātība.
Antonīmi: apdomība, saprātība, piesardzība.

Įrašas
Paaiškinimas	"Bezprāte" nozīme: Tas ir lietvārds, kas apzīmē prāta trūkumu, neprātu, muļķību, pārdrošu vai nepārdomātu rīcību. Var attiekties gan uz stāvokli (piem., apmātību, apjukumu), gan uz cilvēka raksturu (muļķīgumu, neapdomību). Piemēri lietojumā: 1. Kā stāvoklis (emocionāls apjucums): Pēc negadījuma viņš bija pilnīgā bezprātē un nevarēja izteikt nevienu vārdu. (Pēc negadījuma viņš bija pilnīgā apjukumā un nevarēja izteikt nevienu vārdu.) 2. Kā nepārdomāta rīcība: Tā bija tīra bezprāte – viņš aizlēca ledū, neiedomājoties par bīstamību. (Tā bija tīra neapdomība – viņš aizlēca ledū, neiedomājoties par bīstamību.) 3. Kā muļķīgums (rakstura īpašība): Viņa pastāvīgā bezprāte noveda pie nepatikšanām darbā. (Viņa pastāvīgā muļķība noveda pie nepatikšanām darbā.) Sinonīmi: muļķība, neprāts, neapdomība, pārdrošība, apmātība. Antonīmi: apdomība, saprātība, piesardzība.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.