"Bezkauņa" ir īpašības vārds, kas apzīmē bez kauna, nekaunīgu, bezkaunīgu cilvēku, rīcību vai izturēšanos. Tas izsaka pārkāpumu pieņemtajām ētikas vai pieklājības normām, bieži vien ar izaicinošu vai nekaunīgu attieksmi.
Piemēri lietojumā:
1. Par cilvēku:
"Viņš ir bezkauņa krāpnieks, kas apzog pat pensionārus."
(Šeit tas uzsver morālo bezkaunību.)
2. Par rīcību vai izteiksmi:
"Viņa bezkauņa smaida skatienā lika viņam justies neomulīgi."
(Rāda nekaunīgu, izaicinošu izturēšanos.)
3. Par uzvedību sabiedrībā:
"Tā bija bezkauņa melošana, lai aizstāvētu savas intereses."
(Norāda uz bezkaunīgu, neētisku rīcību.)
Sinonīmi: nekaunīgs, bezkaunīgs, bezkaunīgākais, bez apkaunoties.
Antonīmi: kaunīgs, kautrīgs, pieklājīgs.
Vārds "bezkauņa" bieži lietots, lai nosodīti raksturotu uzvedību, kas pārkāpj sabiedriskās ētikas normas, rādot necienu pret citiem vai vispārpieņemtajiem noteikumiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.