"Benediktīns" ir kristiešu mūks no Benedikta ordenis, kas dzīvo pēc svētā Benedikta (ap 480–547) noteiktajiem klostera likumiem (Benedikta statūtiem). Šie likumi uzsver modrību, paklausību, atturību, lūgšanu un fizisko darbu.
Galvenās iezīmes:
- Dzīvo klosterī kopienā.
- Ievēro noteiktu ikdienas ritmu (ora et labora – "lūgšana un darbs").
- Dienesta formas: priesteri, brāļi.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks: "Viduslaikos benediktīņi bija nozīmīgi zināšanu un lauksaimniecības glabātāji."
2. Mūsdienu: "Šis klosteris joprojām ir aktīvs benediktīņu kopienas centrs."
3. Pārnestā nozīmē: "Viņš dzīvo kā benediktīnis – ievērojot stingru dienas grafiku un vienkāršību."
Saistītie termini:
- Benediktiešu ordenis – organizācija.
- Benedikta statūti – ordenis pamatoti noteikumi.
- Klosteris – benediktīņu dzīvesvieta.
Vārds latviešu valodā ir vīriešu dzimtes, deklinējams: benediktīns, benediktīņa, benediktīņiem utt.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.