belziens

"Belziens" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē neparasti lielu, neveiklu cilvēku vai milzīgu, neveiklu dzīvnieku (piemēram, lielu, neveiklu suni). Tas bieži tiek lietots ar negatīvu nokrāsu, lai izteiktu nicinājumu vai izsmieklu.

Piemēri:
1. "Kāds belziens viņš ir — divus metrus garš, bet nevar pacelt pat kasti ar āboliem!"
(Par neveiklu, lielu cilvēku.)

2. "Mūsu suns ir īsts belziens — tik liels, ka mēbeles apgāž, bet sirds ir kā zēnam."
(Par lielu, neveiklu dzīvnieku.)

3. "Nesauc viņu par belzienu! Lai arī liels augumā, viņš ir ļoti veikls."
(Kā aizvainojošs apzīmējums.)

Sinonīmi: milzis, dīvainis, neveklis (bet "belziens" biežāk uzsver neveiklību un lielumu kopā).

Įrašas
Paaiškinimas	"Belziens" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē neparasti lielu, neveiklu cilvēku vai milzīgu, neveiklu dzīvnieku (piemēram, lielu, neveiklu suni). Tas bieži tiek lietots ar negatīvu nokrāsu, lai izteiktu nicinājumu vai izsmieklu. Piemēri: 1. "Kāds belziens viņš ir — divus metrus garš, bet nevar pacelt pat kasti ar āboliem!" (Par neveiklu, lielu cilvēku.) 2. "Mūsu suns ir īsts belziens — tik liels, ka mēbeles apgāž, bet sirds ir kā zēnam." (Par lielu, neveiklu dzīvnieku.) 3. "Nesauc viņu par belzienu! Lai arī liels augumā, viņš ir ļoti veikls." (Kā aizvainojošs apzīmējums.) Sinonīmi: milzis, dīvainis, neveklis (bet "belziens" biežāk uzsver neveiklību un lielumu kopā).
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.