"Bēdule" latviešu valodā ir vecāks, retāk lietojams vārds, kas apzīmē jaunekli, jaunu vīrieti (bieži vēl neprecējušu).
Tas ir līdzīgs jēdzieniem "jauneklis", "puisis", "jauns vīrietis".
Piemēri:
1. "Vecāki izlēja bēduli no mājām, lai tas iemācītos dzīvi."
(Vecāki aizsūtīja jaunekli no mājām, lai viņš iegūtu pieredzi.)
2. "Tā bija skaista bēduļa dziesma, ko viņš dziedāja pie ugunskura."
(Tā bija skaista jaunekļa dziesma...)
Piezīme:
Vārds "bēdule" mūsdienās literārajā valodā lietots reti, bet sastopams latviešu tautasdziesmās, folklorā un vecākā literatūrā. Dažreiz tas tiek lietots arī ar nokrāsu "nelaimīgs jauneklis" (no saiknes ar vārdu "bēdas"), bet pamatnozīme ir "jauns vīrietis".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.