bebrukārkliņi
"Bebrukārkliņi" ir latviešu valodas dialektisms (reģionālā izloksne), kas apzīmē mazus, nevērtīgus priekšmetus; niekus, mēslus, grabažus.
Vārds lietots galvenokārt viduslatviešu dialektos (Vidzemē, daļā Zemgales), bet mūsdienās reti dzirdams.
Piemēri lietojumā:
1. "Bērni savāca pa visu istabu savus bebrukārkliņus – salauztas rotaļlietas, akmeliņus, papīra gabaliņus."
2. "Nesaliec tur savus bebrukārkliņus! Šeit ir jābūt kārtībai."
3. "Vecā māja bija pilna ar vecām grāmatām, bojātiem pulksteņiem un citiem bebrukārkliņiem."
Sinonīmi literārajā valodā:
- nieki, grabaži, mēsls, drupatas, niecības.
Vārds cēlies no pamazināmās formas "bebrs" (mazs bērns) un "kārkliņš" (mazs kārkls), bet laika gaitā ieguvis plašāku nozīmi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.