basmačs
"Basmačs" (arī "basmats" vai "basmats") ir vēsturisks termins, kas apzīmē centrālāzijas musulmaņu nemiernieku vai partizānu cīnītāju, kas 1918.–1930. gados cīnījās pret padomju varu un kolhozu ieviešanu Turkestānā (tagadējā Uzbekistānā, Tadžikistānā, Turkmenistānā u.c.).
Īss skaidrojums:
Tas cēlies no turku valodas vārda "basmak" ("uzbrukt", "laupīt"). Padomju historiogrāfijā basmači tika attēloti kā "kontrrevolucionāri bandīti", bet daudzi centrālāzijas iedzīvotāji tos uzskatīja par brīvības cīnītājiem.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"Pēc Oktobra revolūcijas basmaču kustība Turkestānā izvērsa ilgstošu partizānu karu pret Sarkanās armijas vienībām."
2. Mūsdienu atsauksmes:
"Daži vēsturnieki uzskata, ka basmači bija ne tikai reliģiski motivēti nemiernieki, bet arī atbalstītāji tradicionālajai nomadu dzīvesveidam."
Svarīgi:
Termins mūsdienās reti lietots ārpus vēsturiskā konteksta, bet tas atspoguļo sarežģītu koloniālās varas pretošanās periodu Centrālāzijā. Dažreiz tiek līdzināts citu reģionu antikoloniālajām kustībām (piemēram, afganu mužāhidiem vai kaukāzu kalniešiem).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.