"Bandītisms" ir vārds, kas apzīmē bandītiskas darbības, uzvedību vai mentalitāti — tas ir, rīcību, kas raksturīga bandītiem (noziedzniekiem, laupītājiem), bieži vien ar vardarbību, likuma pārkāpšanu un morālo bezrūpību.
To lieto gan burtiskā nozīmē (par faktiskiem noziedzniekiem), gan metaforiski (par negodīgu, agresīvu uzvedību jebkurā jomā).
Piemēri:
1. Burtiskā nozīmē:
"Medijos bieži tiek apspriests policijas cīņa pret organizētā bandītismu šajā reģionā."
"19. gadsimta Krievijā daudzi zemnieki, izmisumā no nabadzības, pievērsās bandītismam."
2. Metaforiskā nozīmē (par negodīgu uzvedību):
"Dažu korporāciju bandītisms tirgū izpaužas kā konkurentu izspiešana ar nelikumīgiem līdzekļiem."
"Politiķa bandītisms vēlēšanu laikā — meli, manipulācijas un naida kurināšana — atbaidīja daudzus vēlētājus."
Sinonīmi: laupīšana, noziedzība, zaglība, nekrietnība.
Antonīmi: likumība, godīgums, principialitāte.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.