nekrietnība
"Nekrietnība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē neķītrību, neapdomību, nepiedienīgu vai neprātīgu rīcību, kā arī stulbumu vai muļķību. Vārds bieži lietots, lai raksturotu darbības, kas izdarītas bez pārdomām, ar nepietiekamu gudrību vai ar nepiemērotu uzvedību.
Piemēri lietojumā:
1. Vispārējā nozīmē (kā muļķība/stulbums):
"Viņa nekrietnības dēļ zaudēja darbu."
(Šeit tas nozīmē neapdomīgas rīcības vai stulbas kļūdas.)
2. Kā nepiedienīga uzvedība:
"Bērnu nekrietnība svētku galā apkaunoja vecākus."
(Norāda uz nepiemērotu, neuzmanīgu vai nerātnu uzvedību.)
3. Kā neprātīga darbība:
"Tā bija acīmredzama nekrietnība — ieguldīt visus uzkrājumus nepārbaudītā uzņēmumā."
(Lietots, lai apzīmētu neapdomīgu, riskantu lēmumu.)
Sinonīmi: muļķība, stulbums, neprāts, neapdomība, nepiedienība.
Antonīmi: gudrība, apdomība, piedienība, saprātība.
Piezīme: Vārds "nekrietnība" literārajā valodā un klasiskajos tekstos sastopams biežāk nekā ikdienas sarunvalodā, kur biežāk lieto vārdus kā "muļķība" vai "stulbums".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.