bāleliņš
"Bāleliņš" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē brāļa dēlu (t.i., brāļa bērnu vīriešu dzimtē). Tas ir līdzvērtīgs latviskajam termiņam "brāļadēls", bet tiek lietots retāk, galvenokārt folklora, tautasdziesmas vai arhaiskā valodā.
Īss skaidrojums:
Bāleliņš = brāļa dēls.
Piemēri:
1. Tautasdziesmā:
"Ai, bāleliņ, manu brāliņ,
Dod man savu kumeliņ!"
(Šeit "bāleliņš" var nozīmēt gan brāļadēlu, gan brāli – bieži lietots kā maigošs/draudzīgs apzīmējums.)
2. Arhaiskā/folklora kontekstā:
"Vecā tante ar mīlestību uzņēma savu bāleliņu pēc brāļa nāves."
(Šajā teikumā "bāleliņš" nozīmē "brāļa dēls".)
3. Mūsdienu lietojums (reti):
"Mans bāleliņš šogad beidz vidusskolu."
(Šeit tas nozīmē "mana brāļa dēls".)
Piezīme:
Vārds "bāleliņš" mūsdienu ikdienas valodā ir novecojis, un biežāk lieto "brāļadēls". Tomēr tas saglabājies folklorā un dzejā kā pēcnācēja/radinieka maigošs vai poetisks apzīmējums. Dažkārt tas var attiekties arī uz jaunāku brāli vai pat draugu (kā maigošs sauklis).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.