babulis

"Babulis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē vecu, neveiklu, apjukušu vai mazprātīgu cilvēku — bieži vien ar nosodošu vai nicinošu nokrāsu.
To lieto, lai raksturotu kādu, kas darās neprātīgi, muļķīgi vai bez jēgas, vai arī vecuma dēļ ir zaudējis asprātību.

Piemēri:
1. "Nu pilnīgs babulis no tā vecinieka ir kļuvis — vienmēr kaut ko aizmirst un stāsta nesakarīgas lietas."
(Par vecu, apjukušu cilvēku.)

2. "Neesi tāds babulis! Kā tu vari ticēt tādām muļķībām?"
(Aizrādījums par naivu vai neprātīgu uzvedību.)

3. "Viņš kā babulis klīst pa pagalmu un meklē savas brilles, lai gan tās ir uz pieres."
(Par neveiklu, apjukušu rīcību.)

Sinonīmi: vecis, muļķis, neprātis, apjucis cilvēks.
Piezīme: Vārds vairāk izmantots sarunvalodā un var skanēt aizvainojoši, ja lietots tiešā runā par kādu.


Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'babulis' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.


© 2009 - 2026 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa