Āpsis (no grieķu valodas: "apsis" — "loks, arkveida konstrukcija") ir arhitektūras termins, kas apzīmē pusapaļu vai daudzstūrveida nišu, parasti ar pusvirsvelves pārsegumu. Tā atrodas baznīcu ēkās aiz altāra, bieži vien kā korpusa pagarinājums, un ir vieta, kur atrodas altāris vai sēdekļi garīdzniekiem.
Piemēri:
1. Baznīcu arhitektūrā: Daudzas kristiešu baznīcas (it īpaši romānikas un gotikas stila) beidzas ar apsīdi austrumu pusē. Piemēram, Romas Sv. Pētera bazilikā ir masīva apsīda, kurā atrodas pāvesta tronis.
2. Senajā Romas arhitektūrā: Apsīdas tika izmantotas arī bazilikās un tempļos kā goda niša statujai vai valdnieka tēlam.
3. Mūsdienās: Apsīdas formas dažreiz atrodamas arī sabiedriskās celtnēs, piemēram, auditorijās vai bibliotēkās, lai uzsvērtu telpas akcentu.
Īss definīcijas variants:
Apsīda ir pusapaļa niša ar velvi, kas parasti veido baznīcas altārdaļu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.