"Antīks" nozīme:
Senais, vecmodīgs, vēsturisks, kas pieder pagātnei (par priekšmetiem, mākslu, stilu vai idejām). Var arī nozīmēt "novecojis" vai "nelietojams".
Piemēri:
1. Senie priekšmeti:
Viņš vāc antīkus – vecas skapītes, pulksteņus un keramiku.
2. Vecmodīgs stils:
Viņas tērps izskatījās antīks, it kā nāktu no 19. gadsimta.
3. Novecojis tehnoloģijas kontekstā:
Šis dators jau ir antīks – tam vairs nav atbalsta.
4. Mākslas vēsturē:
Musejā izstādīja antīkas grieķu vāzes.
Sinonīmi: sens, vecmodīgs, arheoloģisks, vēsturisks.
Antonīmi: moderns, jauns, mūsdienīgs, aktuāls.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.