alotropisks
"Alotropija" (nevis "alotropisks") ir ķīmijas termins, kas apzīmē viena un tā paša ķīmiskā elementa spēju pastāvēt vairākās dažādās struktūrformās (modifikācijās), kurām ir atšķirīgas fizikālās un ķīmiskās īpašības. Šīs atšķirības rodas, jo atomi elementā ir savienoti citādā veidā vai sakārtoti citādā struktūrā.
Īsumā:
Viens elements, bet dažādas formas ar atšķirīgām īpašībām.
Piemēri:
1. Ogleklis
- Dimants – cietākais dabā sastopamais minerals, caurspīdīgs, nevada elektrostrāvu.
- Grafīts – mīksts, pelēks, labi vada elektrostrāvu (izmantojams zīmuļos un baterijās).
- Grafēns – viens atomu slānis, ļoti stiprs un lielisks elektrovadītājs.
2. Skābeklis
- O₂ (parastais skābeklis) – bezgaršas gāze, kas atbalsta degšanu.
- O₃ (ozons) – zilgana gāze ar asu smaržu, atrodas augšējos atmosfēras slāņos un aizsargā no UV starojuma.
3. Fosfors
- Baltais fosfors – ļoti reaģētspējīgs, uzliesmo gaisā, indīgs.
- Sarkanais fosfors – stabilāks, izmanto sērkociņu ražošanā.
Alotropisks (īpašības vārds) nozīmē "kam piemīt alotropija" vai "saistīts ar alotropiju". Piemēram: "Ogleklis ir alotropisks elements."
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.