alegreto
"Allegretto" ir mūzikas termins, kas apzīmē mēreni žiglā tempā (mazliet lēnāk nekā "allegro", bet ātrāk nekā "andante"). Tas ir arī priecīgs, dzīvespriecīgs raksturs.
Piemēri:
1. Ludviga van Bēthovena simfonijās un sonātās bieži sastopamas "allegretto" daļas, piemēram, Septītās simfonijas (op. 92) otrā daļa — tā ir skumjākā, bet ritmiski spēcīga un kustīga.
2. Volfganga Amadeja Mocarta daudzos darbos, piemēram, klavieru sonātēs, "allegretto" norāda vieglu, graciozi plūstošu tempu.
3. Pjotra Čaikovska baletā "Sapņu ezers" daudzi fragmenti ir atzīmēti kā "allegretto", radot burvīgu, gaisīgu atmosfēru.
Īsumā: "Allegretto" nozīmē "nedaudz žigli" vai "priecīgi, bet mēreni", un tas ir viens no izplatītākajiem tempu apzīmējumiem klasiskajā mūzikā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.