abstrakcija
Abstrakcija nozīmē:
1. Vispārināta jēdziena vai idejas izcelšana, atsakoties no konkrētiem detaļām.
2. Kaut kā būtības atdalīšanu no tās fiziskās vai praktiskās formas.
Īsumā: Tas ir domāšanas process, kurā koncentrējas uz galveno, ignorējot sīkumus.
Piemēri:
1. Matemātikā:
Skaitlis "5" ir abstrakcija — tas apzīmē piecnieku jebkurā kontekstā (5 āboli, 5 mājas), neatkarīgi no objektiem.
2. Programmēšanā:
Funkcija `saskaitīt(a, b)` ir abstrakcija — tā pasludina darbību, nepaņemot vērā, ko tieši saskaita (skaitļus, tekstu utt.).
3. Mākslā:
K. Māļeviča "Melnais kvadrāts" — abstrakta glezna, kas neattēlo konkrētu priekšmetu, bet gan ideju par formu un krāsu.
4. Dzīvē:
Vārds "dzīvnieks" ir abstrakcija — tas apvieno visus dzīvniekus, nerādot konkrētu sugu vai īpašības.
Abstrakcija atvieglo:
- Sarežģītu sistēmu izpratni (piemēram, karti pilsētas vietā).
- Vispārīgu principu formulēšanu (piemēram, "taisnīgums" likumā).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.