"Žūpa" ir izsalkuma, alkas izteiksme, bieži lietota dzejā vai folklorā, lai apzīmētu spēcīgu izsalkumu vai garīgu alkas sajūtu.
Piemēri:
1. Fiziskais izsalkums:
"Pēc trīsdienu gavēņa viņam visa būtība pārplūda ar žūpu."
2. Garīga alkas izjūta (pēc zināšanām, brīvības utt.):
"Dzejnieka žūpa pēc patiesības atspoguļojas viņa rindās."
Vārds cēlies no baltu-slavu valodu pamatnes, kas saistīta ar izsalkumu (salīdzini: lietuviešu žūpas — "alkas sajūta", krievu жажда — "izsalkums").
Mūsdienās lietošana ir ierobežota, galvenokārt literārajos kontekstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.