"Žuburains" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē nelielu, biezu, sausu un blīvu mežu vai biezokni (parasti ar krūmiem, jauniem kokiem vai sakritušiem kokiem). Tas bieži tiek lietots, lai raksturotu vietu, kur ir grūti iztikt, pārvietoties vai redzēt tālāk.
Piemēri lietojumā:
1. "Mednieks iegāja žuburainā, kur sazari skrāpēja seju un kājas sapinas saknēs."
2. "Bērni spēlējās meža malā, bet tēvs brīdināja neiet tālāk – tur sākās biezs žuburains."
Sinonīmi: biezoknis, meža blīkšņis, krūmājs, cietoksnis (pārnestā nozīmē).
Antonīmi: izcirtums, līdzenums, plašums, tukšums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.