žļerkstēt
"Žļerkstēt" ir darbības vārds, kas latviešu valodā apzīmē šļākšķinošu, slapjo skaņu, kas rodas, kāpjot pa dubļiem, mitru zāli, sniegu vai līdzīgu mitru/vēsu virsmu. Tas bieži tiek lietots, lai raksturotu skaņu, kad kājas iesprūst mitrā vidē (piemēram, dubļos, slapjā zālē, sniegā) un izdala šļācinošu troksni.
Īsa nozīme:
Šļākšķēt, radīt mitru šļakstošu skaņu, kāpjot pa slapju virsmu.
Piemēri:
1. Bērni žļerkstēja pa lietus pēc atlikušajiem dubļiem, smejoties par skaņām, ko radija viņu zābaki.
2. Mežā viņš žļerkstēja pa mitro sūnu, rūpīgi izvairoties no lielākām peļķēm.
3. Pēc sniega kušanas ceļmalās vēl žļerkstēja, ejot pa samirkušo zāli.
Sinonīmi: šļakstēt, čurkstēt, šļūkstēt.
Lietojums: Raksturīgs aprakstošai literārajai valodai, dzejā vai tēlainai runā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.