Žemale
"Žemale" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē augstu, bieži ar mežiem klātu kalnu grēdu vai kalnu masīvu. Tas lietots galvenokārt poētiskā vai augstvalodas kontekstā, lai aprakstītu iespaidīgus kalnu vaigus.
Īss skaidrojums:
Žemale = kalnu grēda, kalnu masīvs (parasti ar romantisku/poētisku nokrāsu).
Piemēri lietojumā:
1. Dzejā:
"Tālumā zilās žemales kūp,
kā sapņu mākoņi debesīs būvēti."
(Šeit "žemales" simbolizē tālās kalnu grēdas.)
2. Aprakstā:
"Ceļotāji ilgi skatījās uz augšām, kur sniegotās žemales pieskārās debesīm."
(T.i., kalnu grēdas, kas šķita kā debess robeža.)
3. Salīdzinājumā:
"Viņa domas bija kā neiekļūstamas žemales — skaistas, bet attālas."
(Metaforisks lietojums, kas uzsver nepārvaramību/varenību.)
Piezīme:
Vārds "žemale" mūsdienu sarunvalodā lietots reti, biežāk sastopams latviešu klasiskajā dzejā (piemēram, Raina, Poruka darbos) vai literāros aprakstos. Ikdienā parasti lieto vārdus "kalni", "kalnu grēda" vai "kalnu masīvs".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.