Žāklis latviešu valodā nozīmē ķēriens, ķepa — parasti lietots, lai apzīmētu dzīvnieka (piemēram, suņa, kaķa) priekškāju ar nagiem vai arī cilvēka roku ar izplestiem pirkstiem (bieži vien ar negatīvu nokrāsu, it īpaši ja runa ir par zagšanu).
Piemēri:
1. Dzīvnieka kontekstā:
"Kaķis ar vienu žākli notvēra peli."
"Suns uzmeta žākli uz svešinieka pleca."
2. Cilvēka kontekstā (bieži negatīvs):
"Zaglis izstiepa žākli pēc somas."
"Nekavējoties sajutu, kā kāda auksta žāklis iekrāpās manā kabatā."
3. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
"Viņam ir garš žāklis" — tas nozīmē, ka cilvēks mēdz daudz tērēt naudu vai mantu, vai arī ir mantkārīgs.
Sinonīmi: ķepa, ķēriens, nags, roka (atkarībā no konteksta).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.