"Zvīguļot" ir darbības vārds, kas latviešu valodā nozīmē izdot augstas, smalkas, bieži kairinošas skaņas, līdzīgi kā metāla berzes vai asa svilpiena skaņa. Tas bieži tiek lietots, lai aprakstītu nepatīkamas, asas vai pārmērīgi augstas skaņas.
Piemēri:
1. Dzīvē:
"Vecās durvis zvīguļoja katru reizi, kad tās atvēra."
"Zāģis zvīguļoja, griežot metālu."
2. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
"Bērns zvīguļoja, kad viņam neļāva skatīties televizoru."
"Radio raidījums zvīguļoja no traucējumiem."
Sinonīmi: šņākt, šņaukšķēt, spīgulot (atkarībā no konteksta).
Antonīmi: klusēt, dunēt (zema, rūsa skaņa).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.