zvēliens
"Zvēliens" nozīme:
Tas ir reti lietots lietvārds, kas apzīmē spēcīgu, asi skaņu — piemēram, asu kliedzienu, spalgu troksni, svilpienu vai gaudošu vēja skaņu. Biežāk lietots dzejā vai literatūrā, lai radītu skaņas tēlu.
Piemēri:
1. Dabā:
"Mežā atskanēja vilka zvēliens."
(Nozīmē vilka gaudošu vai kliedzošu skaņu.)
2. Tēlaini par skaņu:
"Vēja zvēliens pārlidoja pāri klintīm."
(Attēlo asi vēja šalkoņu.)
3. Dzejā/mākslā:
"Tumsā atskanēja vientuļš zvēliens — kā dvēseles sauciens."
(Lietots kā metafora skumjai vai asi skaņai.)
Sinonīmi: kliedziens, svilpiens, gaudas, šalks.
Piezīme: Vārds vairāk sastopams klasiskajā literatūrā (piemēram, dzejnieka Raina darbos) nekā ikdienas sarunvalodā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.