"Zvaņa" ir lietvārds, kas latviešu valodā nozīmē plānu, trauslu apvalku, čaulīti vai kārtiņu, kas parasti pārklāj vai atdala kaut ko.
Piemēri:
1. Dabas piemērs:
"Olas zvaņa ir trausla, tāpēc ar to jārīkojas uzmanīgi."
(Šeit "zvaņa" apzīmē olas čaumalu.)
2. Pārnestā nozīmē:
"Vecās grāmatas zvaņa jau bija nolobījusies."
(Šeit "zvaņa" var nozīmēt plānu, nolietotu pārvalku vai vāku.)
3. Tehniskā kontekstā:
"Metāla zvaņa tika izmantota kā aizsargājōšs apvalks."
(Var attiekties uz plānu metāla vai cita materiāla kārtu.)
Skaidrojums:
Vārds "zvaņa" bieži lietots, lai apzīmētu kaut ko plānu, ārējo vai aizsargājošo slāni. Tas var būt gan faktisks (piemēram, olas čaumala), gan pārnestā nozīmē (piemēram, nolietota virskārtā). Vārds ir raksturīgs literāram vai sarunvalodas lietojumam, un tas nereti sastopams latviešu tautasdziesmās un dzejā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.