zoomorfisms
"Zoomorfisms" (no grieķu: ζῷον — "dzīvnieks" + μορφή — "forma") ir mākslas, literatūras vai mitoloģijas paņēmiens, kurā cilvēkiem, dieviem, priekšmetiem vai abstraktām idejām tiek piešķirtas dzīvnieku pazīmes (izskats, īpašības, uzvedība).
Īsumā:
Tas ir cilvēka vai objekta attēlojums kā dzīvnieka vai ar dzīvnieka iezīmēm.
Piemēri:
1. Mītoloģijā:
- Senās Ēģiptes dievības (piemēram, Anūbiss ar šakāla galvu, Hors ar vanaga galvu).
- Sengrieķu kentauri (puscilvēki, pusžirģi) vai sirenas (puscilvēki, puszivis).
2. Literatūrā:
- "Metamorfozes" (Ovīdijs): Cilvēki pārvēršas par dzīvniekiem (piemēram, narkiss — par ziedu).
- Tēviņš un suns latviešu tautasdziesmās, kur cilvēks tiek salīdzināts ar dzīvnieku.
- Bābelis "Kaķa suns" — dzīvnieku tēli kā cilvēku alegorijas.
3. Mākslā/arhitektūrā:
- Gargolejas gotiskajās katedrālēs — briesmoņi ar dzīvnieku iezīmēm.
- Seno cilšu maskas ar dzīvnieku sejām (piemēram, totēmi).
4. Ikdienas valodā:
- "Viņš skrien kā zaķis" — cilvēkam piedēvē dzīvniekam raksturīgu ātrumu.
- "Zirga veselība" — metaforiska salīdzināšana ar dzīvnieka spēku.
Atšķirība no antropomorfisma:
Ja antropomorfisms piešķir dzīvniekiem/objektiem cilvēka pazīmes (runājoši trusīši pasakās), tad zoomorfisms ir otrādi — cilvēkiem tiek dotas dzīvnieku īpašības.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.