"Zieķe" latviešu valodā nozīmē slimība, morba, epidēmija (īpaši infekcijas slimība, kas strauji izplatās). Tas ir arhaisks, literārs vai dialektalizēts vārds, ko mūsdienās reti lieto ikdienas sarunvalodā, bet sastopams folklorā, dzejā vai vēsturiskos tekstos.
Piemēri:
1. Folklora:
"Tumsā nāca briesmīga zieķe, un daudzi ciema iedzīvotāji saslima."
(Nozīmē: iestājās epidēmija.)
2. Dzejā/vēsturiskos aprakstos:
"Pēc kara zemē valdīja bads un zieķes."
(Nozīmē: bads un epidēmijas.)
3. Dialektos/vēsturiskos avotos:
"Vecāki stāstīja par tām laikiem, kad zieķes izpostīja veselas ģimenes."
(Nozīmē: slimības/morbas.)
Mūsdienu lietojumā biežāk lieto vārdus "epidēmija", "maksa", "slimību vilnis", bet "zieķe" saglabājusi nokrāsu ar seniem, smagiem laikiem, bada vai nelaimes apstākļiem saistītām slimībām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.