zēvele

"Zēvele" ir lietvārds, kas latviešu valodā nozīmē dūņas, dubļus, netīrumus (īpaši ūdenstilpēs vai mitrās vietās). Tas bieži lietots, lai apzīmētu biezu, gļotainu, netīru gultni ezeros, dīķos vai purvos.

Piemēri lietojumā:

1. Dabas aprakstā:
"Ezers ir sekls, un tā dibens klāts ar biezu zēveli."
(Nozīme: dūņaina, gļotaina gultne.)

2. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
"Pēc lietus ceļš pārvērtās par zēveli – visur dubļi un netīrumi."
(Nozīme: dubļaina, netīra vide.)

Sinonīmi: dūņas, gļotas, dubļi, bēnes (reģionāli).
Atgādinājums: Vārds "zēvele" ir diezgan reti lietots mūsdienu ikdienas runā, biežāk sastopams literatūrā vai dialektos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Zēvele" ir lietvārds, kas latviešu valodā nozīmē dūņas, dubļus, netīrumus (īpaši ūdenstilpēs vai mitrās vietās). Tas bieži lietots, lai apzīmētu biezu, gļotainu, netīru gultni ezeros, dīķos vai purvos. Piemēri lietojumā: 1. Dabas aprakstā: "Ezers ir sekls, un tā dibens klāts ar biezu zēveli." (Nozīme: dūņaina, gļotaina gultne.) 2. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā): "Pēc lietus ceļš pārvērtās par zēveli – visur dubļi un netīrumi." (Nozīme: dubļaina, netīra vide.) Sinonīmi: dūņas, gļotas, dubļi, bēnes (reģionāli). Atgādinājums: Vārds "zēvele" ir diezgan reti lietots mūsdienu ikdienas runā, biežāk sastopams literatūrā vai dialektos.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.