zeņķis

"Zeņķis" latviešu valodā nozīmē mazs, neievērojams cilvēks vai nieks — bieži vien lietots ar nicinošu/nonācošu nokrāsu, lai raksturotu kādu nenozīmīgu, nekompetentu vai sīku personu (īpaši amatpersonu, birokrātu).

Piemēri lietojumam:
1. Vispārējā nozīmē (nieks, sīkums):
"Neuztraucies par tādu zeņķi — viņa viedoklis neko nemaina."
"Tas strīds bija tikai mazs zeņķis, ko ātri aizmirsām."

2. Par cilvēku (nicinoši):
"Viņš ir tikai kāds zeņķis no iestādes, kas tikai traucē."
"Nekādus zeņķus vairs neklausīšos — lai runā pats priekšnieks!"

3. Vēsturiski/vārdu cilmes kontekstā:
Vārds cēlies no krievu "знáчок" (zīmīte, nozīmīte) — tas norāda uz kaut ko mazu un nenozīmīgu, kas laika gaitā ieguvis cilvēku apzīmējuma nozīmi.

Sinonīmi: nieks, sīkums, nulle, mazgadīgais, mazsvarīga persona.
Lietojums: Biežāks sarunvalodā, nereti ar emocionālu piebildi (nicinājums, nievājums).

• Uzvārdi: Zeņķis

Įrašas
Paaiškinimas	"Zeņķis" latviešu valodā nozīmē mazs, neievērojams cilvēks vai nieks — bieži vien lietots ar nicinošu/nonācošu nokrāsu, lai raksturotu kādu nenozīmīgu, nekompetentu vai sīku personu (īpaši amatpersonu, birokrātu). Piemēri lietojumam: 1. Vispārējā nozīmē (nieks, sīkums): "Neuztraucies par tādu zeņķi — viņa viedoklis neko nemaina." "Tas strīds bija tikai mazs zeņķis, ko ātri aizmirsām." 2. Par cilvēku (nicinoši): "Viņš ir tikai kāds zeņķis no iestādes, kas tikai traucē." "Nekādus zeņķus vairs neklausīšos — lai runā pats priekšnieks!" 3. Vēsturiski/vārdu cilmes kontekstā: Vārds cēlies no krievu "знáчок" (zīmīte, nozīmīte) — tas norāda uz kaut ko mazu un nenozīmīgu, kas laika gaitā ieguvis cilvēku apzīmējuma nozīmi. Sinonīmi: nieks, sīkums, nulle, mazgadīgais, mazsvarīga persona. Lietojums: Biežāks sarunvalodā, nereti ar emocionālu piebildi (nicinājums, nievājums).
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.