"Zemstiebru" ir vārds, kas latviešu valodā vēsturiski apzīmēja zemnieku, kurš piederēja zemes muižai un bija pakļauts dzimtbūšanas tiesiskajam statusam (līdz dzimtnieku atbrīvošanai 19. gadsimtā). Tas ir arhaisks termins, kas mūsdienās lietots reti, galvenokārt vēsturiskos kontekstos.
Īss skaidrojums:
Zemstiebrs bija dzimtnieks — zemnieks, kas strādāja muižas zemē un bija saistīts ar pili (muižu) ar personīgām un īpašuma atkarībām.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiskā aprakstā:
"19. gadsimta sākumā zemstiebri Latvijā dzīvoja smagos apstākļos, jo viņu dzīvi un darbu regulēja muižnieka noteikumi."
2. Mācību materiālos:
"Dzimtbūšanas laikā zemstiebram nebija tiesību pārvietoties brīvi vai mantot zemi, kas viņš apstrādāja."
3. Salīdzinošā kontekstā:
"Atšķirībā no brīvajiem zemniekiem, zemstiebri bija tieši atkarīgi no savas muižas kunga."
Piezīme:
Mūsdienu latviešu valodā biežāk lietotie termini ar līdzīgu nozīmi ir "dzimtnieks" vai "būšenieks", bet "zemstiebrs" ir specifisks vēsturisks sinonims.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.