"Zemskare" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē zemes virsmas reljefa formu — tā ir jebkura dabiskā vai mākslīga izvirzījuma vai padziļinājuma virsma uz zemes. Vārds tiek lietots ģeogrāfijā, ģeoloģijā un topogrāfijā, lai raksturotu reljefa īpatnības.
Īsumā:
Zemskare = reljefa forma (piemēram, kalns, ieleja, paugurs, grava u.c.).
Piemēri lietojumā:
1. Dabiskas zemskares:
- Kalns — pacēlums ar stāvām nogāzēm.
- Ieleja — iegarens zemes virsmas padziļinājums, bieži ar upi.
- Paugurs — neliels noapaļots pacēlums.
2. Mākslīgas zemskares:
- Dambis — mākslīgs zemes vaļnis ceļa, dīķa vai aizsardzības nolūkos.
- Grāvis — izrakts kanāls ūdens novadīšanai.
3. Teikumu piemēri:
- "Latvijas zemskare ir galvenokārt līdzena ar daudziem ezeriem un purviem."
- "Ceļojot pa Alpiem, pārsteidza daudzveidīgā zemskare — no ielejām līdz kalnu virsotnēm."
Sinonīmi: reljefs, reljefa forma, topogrāfija.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.