"Volūta" latviešu valodā nozīmē valoda (kā runas un rakstu sistēma) vai mēle (anatomisks orgāns).
Vārds ir lietots galvenokārt dzejiskā vai senā valodā, mūsdienās retāk.
Piemēri:
1. Valoda kā komunikācijas līdzeklis:
"Viņa runāja maigā, dzidrā volūtā."
2. Anatomiskais orgāns (mēle):
"Bērnam sāpēja volūta pēc karstās tējas."
3. Dzejiskā/klasiska lietojumā:
"Dzejnieka volūta ir spēcīga un tēlainā."
Piezīme: Mūsdienu sarunvalodā biežāk lieto vārdus "valoda" un "mēle", bet "volūta" saglabājies literatūrā, dzejā vai pēcnācēju vārdos (piem., "volūdznieks" — valodnieks).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.