vispārcilvēcība
"Vispārcilvēcība" nozīmē cilvēciskās dabas vispārīgās īpašības, kas raksturīgas visiem cilvēkiem neatkarīgi no kultūras, tautības vai vēsturiskajiem apstākļiem. Tas apzīmē cilvēku kopīgo būtību, vērtības un pieredzi, kas vieno cilvēci kā veselu.
Īsumā:
Tas ir cilvēku kopīgais pamats — tas, kas padara mūs par cilvēkiem.
Piemēri:
1. Dabas pamatvajadzības – visiem cilvēkiem ir nepieciešams ēst, dzert, gulēt, justies droši.
2. Emocijas – prieka, bēdu, mīlestību, bailes piedzīvo cilvēki visā pasaulē.
3. Morālie principi – piemēram, lielākajā daļā kultūru negadīšanās, godīgums un rūpes par bērniem tiek uzskatīti par universālām vērtībām.
4. Radošums – māksla, mūzika, stāstu stāstīšana ir sastopamas visās cilvēku kopienās.
5. Vēlme pēc saprašanas – filozofiskie jautājumi par dzīves jēgu, nāvi vai laimi ir raksturīgi cilvēcei kopš seniem laikiem.
Kontekstā:
Bieži lietots, runājot par cilvēktiesībām, filozofiju, ētiku vai salīdzinot dažādas kultūras, meklējot to, kas visas cilvēku kopienas vieno.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.